Ultraskaņa vīrusu pētniecībā
Ultraskaņas līze un ekstrakcija ir uzticama un sen iedibināta metode šūnu sagraušanai un tai sekojošai vīrusu, vīrusu proteīnu, DNA un RNA atbrīvošanai.
Ultraskaņa koronavīrusu pētniecībā
Vīrusu ekstrakcija no orgānu audiem ir būtisks paraugu sagatavošanas posms pirms vīrusa analīzes (piemēram, nukleīnskābju, kapsomēru, glikoproteīnu analīzes). Ultraskaņas homogenizācija ir ātra, vienkārša un reproducējama paraugu sagatavošanas metode, ko izmanto audu homogenizācijai, līzei, šūnu sagraušanai, intracelulārā materiāla ekstrakcijai, kā arī DNA un RNA fragmentācijai.
Paraugu sagatavošana ar ultraskaņu ir ierasts posms pirms polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR).
Ultraskaņas lietojumi darbā ar vīrusiem
- šūnu līze vīrusu ekstrakcijai no audiem un šūnu kultūrām
- vīrusu sakopojumu disperģēšana
- DNA un RNA sašķelšana bīdes iedarbībā / fragmentācija
Ultraskaņa vakcīnu ražošanā un pretvīrusu zāļu formulēšanā
Lai uzzinātu vairāk par vakcīnu ražošanu ar ultraskaņu, noklikšķiniet šeit!
Zāļu nanonesēji
Nanometru izmēra zāļu piegādes sistēmas veiksmīgi izmanto farmakoloģiski aktīvās vielas nogādāšanai šūnās, kur zāles var izpaust savu iedarbību. Bieži izmantoti zāļu nanonesēji ir nanoemulsijas, liposomas, ciklodekstrīnu kompleksi, polimēru nanodaļiņas, neorganiskās nanodaļiņas un vīrusu vektori.
Emulģēšana un disperģēšana ar ultraskaņu ir labi iedibināta metode ar nanotehnoloģijām uzlabotu formulējumu, piemēram, nanoemulsiju, liposomu, ciklodekstrīnu kompleksu un nanodaļiņu (piemēram, kodola–apvalka nanodaļiņu), ražošanai, kuros iestrādātas bioaktīvas vielas.
Vīruss
Ultraskaņas procesori šūnu līzei un ekstrakcijai
Hielscher Ultrasonics piedāvā plašu ultraskaņas sistēmu klāstu gan ļoti mazu laboratorijas paraugu apstrādei ar ultraskaņu, gan ļoti lielu daudzumu apstrādei rūpnieciskā mērogā.
Mūsu zondes tipa ultraskaņas apstrādes ierīces ir pieejamas dažādos jaudas diapazonos, lai mēs varētu ieteikt jūsu lietojumam ideālo ierīci. Plašs piederumu klāsts, piemēram, dažādu izmēru un formu sonotrodes, dažādu izmēru un ģeometrijas plūsmas šūnas un reaktori, kā arī citi papildpiederumi nodrošina iespēju konfigurēt ultraskaņas šūnu sagraušanas ierīci tā, lai panāktu visaugstāko procesa efektivitāti un lietošanas ērtumu.
Unikāls ultraskaņas risinājums paraugu sagatavošanai ir VialTweeter. Hielscher VialTweeter ļauj vienlaikus vienādos procesa apstākļos ar ultraskaņu apstrādāt līdz 10 mēģenēm (piemēram, Eppendorf mēģenes, mikrocentrifūgas mēģenes utt.). Intensīvie ultraskaņas viļņi tiek pārraidīti caur mēģeņu sieniņām, tādējādi novēršot savstarpēju piesārņojumu un paraugu zudumus. VialTweeter ir kompakta ultraskaņas sistēma, ko var izmantot jebkurā laboratorijā. Tās galvenās priekšrocības ir precīza procesa parametru kontrole, reproducējamība, vairāku paraugu vienlaicīga apstrāde vienādos apstākļos bez savstarpēja piesārņojuma un automātiska datu reģistrēšana iebūvētā SD kartē. Hielscher ultraskaņas iekārtu izturība ļauj tās darbināt 24/7 ar lielu slodzi un prasīgos vides apstākļos.
Hielscher ultraskaņas apstrādes ierīču priekšrocības
Visas Hielscher ultraskaņas iekārtas ir paredzētas darbam 24/7 ar pilnu slodzi. Hielscher ultraskaņas apstrādes ierīču uzticamība un izturība nodrošina iespēju ar augstu efektivitāti apstrādāt materiālus, iegūstot vēlamo rezultātu. Mūsu automātiskā frekvences regulēšana nodrošina nepārtrauktu darbību ar izvēlēto amplitūdu. Lineāra mērogojamība ļauj viegli un bez riskiem palielināt apstrādes apjomus, saglabājot tādus pašus procesa rezultātus.
Visas mūsu ultraskaņas sistēmas ar jaudu no 200 vatiem ir aprīkotas ar krāsainu skārienekrānu, digitālu vadību, iebūvētu SD karti automātiskai datu reģistrēšanai, pieslēdzamiem temperatūras sensoriem un pēc izvēles pieejamiem spiediena sensoriem, un
Tālāk redzamā tabula sniedz priekšstatu par mūsu ultraskaņas apstrādes ierīču aptuveno apstrādes jaudu:
| Partijas tilpums | Plūsmas ātrums | Ieteicamās ierīces |
|---|---|---|
| 1 līdz 500mL | 10 līdz 200mL/min | UP100H |
| 10 līdz 2000mL | 20 līdz 400mL/min | UP200Ht, UP400St |
| 0,1 līdz 20L | 0,2 līdz 4L/min | UIP2000hdT |
| 10 līdz 100L | 2 līdz 10L/min | UIP4000hdT |
| n.a. | 10 līdz 100L/min | UIP16000 |
| n.a. | lielāks | iekārtu grupa: UIP16000 |
Sazinieties ar mums! / Jautājiet mums!
Lieljaudas ultraskaņas homogenizatori no laboratorijas līdz pilotražošanai un rūpnieciskai ražošanai.
Literatūra un atsauces
Noderīgi fakti
Koronavīruss
Termins «koronavīruss» aptver veselu vīrusu radniecības koka zaru, kas līdzās vairākiem citiem variantiem ietver slimības izraisošos patogēnus, kuri izraisa SARS (smagu akūtu respiratoro sindromu) un MERS (Tuvo Austrumu respiratoro sindromu). Runāt par «koronavīrusu», domājot bīstamu vīrusa celmu, ir līdzīgi kā teikt «zīdītājs», domājot «grizlilācis». Tehniski tas ir pareizi, taču ļoti nekonkrēti.
Vīrusi
Vīruss ir maza infekcioza daļiņa, kurai nepieciešama saimniekšūna, lai vairotos. Vīrusi iekļūst organismu dzīvajās šūnās – no dzīvniekiem un augiem līdz mikroorganismiem, tostarp baktērijām un arhejiem.
Vīrusu formas, izmēri un tipi
Kopumā vīrusi ir ievērojami mazāki par baktērijām. Lielākajai daļai līdz šim pētīto vīrusu diametrs ir no 20 līdz 300 nanometriem. Tā kā lielākā daļa vīrusu ir tik sīkas daļiņas, optiskā mikroskopa palielinājums nav pietiekams, lai tos padarītu redzamus. Lai redzētu un pētītu vīrusus, nepieciešami skenējošie un transmisijas elektronu mikroskopi (attiecīgi SEM un TEM).
Viriona sastāvs
Pilnīgu vīrusa daļiņu sauc par virionu. Šāda viriona iekšējo kodolu veido nukleīnskābe, kas var būt ribonukleīnskābe vai dezoksiribonukleīnskābe (RNA vai DNA). Nukleīnskābi ieskauj aizsargājošs ārējais proteīnu apvalks, ko sauc par kapsīdu. Kapsīdu veido identiskas proteīnu apakšvienības, ko sauc par kapsomēriem. Viriona kodols nodrošina infekciozitāti, savukārt kapsīds piešķir vīrusam specifiskumu. Prioni ir infekciozas proteīnu molekulas, kas nesatur vīrusu DNA vai RNA.
Apvalkoti un neapvalkoti vīrusi
Vīrusus, kuriem ir lipīdu apvalks, sauc par apvalkotiem vīrusiem. Tā sauktais apvalks ir lipīdu slānis, kas ieskauj proteīnu kapsīdu. Vīrusi iegūst apvalku no saimniekšūnas membrānas pumpurošanās procesā. Apvalkotu vīrusu piemēri ir SARS-CoV-2, HIV, HSV, SARS vai bakas.
Neapvalkotiem vīrusiem šāda apvalka nav, jo tie izkļūst no šūnas, to lizējot. Tomēr daži vīrusi var izveidot «kvaziapvalku», kas pilnībā ietver vīrusa kapsīdu, bet nesatur vīrusu glikoproteīnus. Neapvalkotu vīrusu piemēri ir poliovīruss, nodavīruss, adenovīruss un SV40.
Vīrusu morfoloģija
Izšķir četrus galvenos vīrusu morfoloģiskos tipus: helikālos, ikosaedriskos, iegarenos un apvalkotos. Turklāt pastāv tā sauktās sarežģītās vīrusu morfoloģijas.
Vīrusa morfoloģiju nosaka kapsīds un tā forma. Kapsīdu veido vīrusa genomā kodēti proteīni. Kapsīda forma ir morfoloģiskā iedalījuma pamatā. Vīrusa kodētās proteīnu apakšvienības, ko sauc par kapsomēriem, pašorganizējas, veidojot kapsīdu; tam parasti nepieciešama vīrusa genoma klātbūtne.
Helikālie vīrusi: Helikālo vīrusu kapsīda formu var raksturot kā pavedienveida vai nūjiņveida. Helikālās struktūras centrā ir dobums, kurā ietverta nukleīnskābe. Atkarībā no kapsomēru izvietojuma helikālā forma piešķir vīrusa kapsīdam lokanību vai stingrību.
Ikosaedriskie vīrusi: Ikosaedriska vīrusa kapsīdu veido identiskas apakšvienības (kapsomēri), kas veido vienādmalu trijstūrus, kuri savukārt ir izkārtoti simetriski. Ikosaedriskā forma nodrošina ļoti stabilu kapsīda struktūru ar daudz vietas nukleīnskābei.
Iegarenie vīrusi: Iegarenā forma ir ikosaedriskās formas variants, un tā ir sastopama bakteriofāgos.
Apvalkotie vīrusi: Dažiem vīrusiem ir apvalks, ko veido fosfolipīdi un proteīni. Apvalka izveidei vīruss izmanto savas saimniekšūnas membrānas daļas. Apvalks darbojas kā kapsīda aizsargslānis un tādējādi palīdz aizsargāt vīrusu no saimniekorganisma imūnsistēmas. Apvalkā var būt arī receptoru molekulas, kas ļauj vīrusam saistīties ar saimniekšūnām un atvieglo šūnu inficēšanu. No vienas puses, vīrusa apvalks atvieglo šūnu inficēšanu; no otras puses, vīrusa apvalks padara vīrusu uzņēmīgāku pret inaktivāciju vides faktoru ietekmē, piemēram, mazgāšanas līdzekļu (piemēram, ziepju) iedarbībā, kuri noārda apvalka lipīdu struktūrvienības.
Sarežģītas uzbūves vīrusi: Sarežģītas uzbūves vīrusu raksturo kapsīda struktūra, kas nav ne tikai helikāla, ne tikai ikosaedriska. Turklāt sarežģītas uzbūves vīrusiem var būt papildu komponenti, piemēram, proteīnu astes vai sarežģīta ārējā siena. Daudzi fāgu vīrusi ir pazīstami ar savu sarežģīto struktūru, kurā ikosaedriska galva apvienota ar helikālu asti.
Vīrusa genoms
Vīrusu sugām ir milzīga genomu struktūru daudzveidība. Vīrusu sugu grupas genomu strukturālā daudzveidība ir lielāka nekā augiem, dzīvniekiem, arhejiem vai baktērijām. Pastāv miljoniem dažādu vīrusu tipu, lai gan līdz šim detalizēti aprakstīti tikai aptuveni 5 000 tipi. Tas paver milzīgas iespējas turpmākai vīrusu pētniecībai.